Kristīne Jansone



Dzimšanas datums:

1973. gada 26. decembrī


Izglītība:

2000 - LMA (Latvijas Mākslas akadēmija), Maģistrs, grafikas nodaļa

1995 - 2000 LMA (Latvijas Mākslas akadēmija), Bakalaurs, grafikas nodaļa

1990 - 1995 RLMK (Rīgas Lietišķās Mākslas koledža), modes dizains


Radošā darbība:

No 2000 gadaPiedalīšanās kopizstādēs/ grupu izstādēs

Darbojas kā interjera dizainere

BIO

Kristīne Jansone ir dzimusi 1973. gadā bilingvālā ģimenē, bērnība pagāja jautrā internacionālisma atmosfērā, labākās atmiņas saistītas ar ikgadējiem vasaras braucieniem uz Kijevu, pie vecvecākiem no mātes puses – tur vienmēr tika klāti bagātīgi svētku galdi ar eksotiskiem augļiem, un citām delikatesēm, kas PSRS bija tāds retums; viesošanās kulminācija Krisīnei allaž bija pārēšanās – vai tā būtu klusa divvientulība ar banānu kasti, vai tomātu sulas trīslitrene . Vecvecāki no tēva puses – latgaļi, mācīja rokdarbus un stila izjūtu, sevišķi tēva krustmāte, kas bija parasta kažokādu fabrikas šuvēja, bet ģērbās šiki – kostīms, mežģīņu blūzīte, somiņa, kurpītes, kažociņš un mufīte – viss saskaņots un rafinēts – bija laiks savam stilam - viņai nebija savu bērnu, Rīgas radu ietekme sintezējās ar redzēto Kijevas radu ģērbšanās ieradumos, kas bija labi pārtikuši un arī ļoti labi ģērbās tāpēc pirmā glezna, kas tapa 9 gadu vecumā, bija par apģērbu -  meitene ukraiņu tautastērpā (brīnums, ka ne par ēšanu :) ).


Bērnībai nebija ne vainas, bet nenovēršami tuvojās tā saucamais pārejas vecums, kas nes jaunas atziņas un saprašanu par lietām, attiecībām, sevi, turklāt tas notiek uz hormonālo svārstību fona – īsumā -  lielākais sasniegums šajā periodā bija palikt dzīvai, kam nebija nekādas motivācijas.

Pubertātes vecuma radīto seku pārvarēšanas periodā līdzēja mākslas nodarbības, visa turpmākā dzīve bija cieši saistīta ar mākslu – Rīgas lietišķās mākslas koledža, modes dizains. Tālāk Latvijas Mākslas Akadēmija, grafikas nodaļa, maģistratūra.

Paliekošā jaunības nepilnvērtības sajūta dzina Kristīni būt labākai, saņemt paaugstinātu stipendiju, daudz studēt, vairāk kā paredzēts akadēmiskajā programmā, lielā centība laiku pa laikam noveda pie nervu sabrukumiem. Tā maģistratūras pabeigšanas jautājums palika atvērts uz vairākiem gadiem. Toties studējot akadēmijā notika dzīves kvalitāti izmainošs notikums – viņa satika Sergeju Djominu, kuru gan sākotnēju bija jāiemāca kārtīgi zīmēt gleznot,  kļūt par viņa glezniecības dedzīgāko fanu un vēlāk apprecēt. Turpmākā dzīve cieši saistīta ar Sergeju, kopā izdzīvošanu, kopīgu radošo darbību plecs pie pleca pēdējos 15 gadus. Lielā mērā Kristīnes mākslinieciskās ambīcijas tiek realizētas Djomina daiļradē,  kurā ir liels viņas ieguldījums, sākot no audeklu sagatavošanas līdz pat fināla lakas uzlikšanai, un izstāžu rīkošanai. Tāpēc savas mākslinieciskās izpausmes viņa atstāj iedvesmas brīžiem, nepārvēršot to rutīnā  vai „maizes darbā” (tam kalpo dažāda veida cilvēk vides estetizācajas darbiņi - dizains). Tas ļauj viņas mākslai būt tikai mākslai – bez saistībām, bez piespiešanās.