Ligitas Caunes personālizstāde


Mani gleznojumi patiesībā ir mana atzīšanās mīlestībā – pret mākslu un Latvijas dabu. Varbūt tās ir dabas vīzijas, varbūt tie ir cilvēka dvēseles uzplaiksnījumi krāsās. Latvijas vasara ar puķu pļavām, pelēkām debesīm un smagiem mākoņiem, saules lēktu un rietu, miglas pielietu pļavu,-  vai to visu  var nemīlēt? Vai to var negleznot? Es izmantoju katru iespēju gleznot dabā. Esmu reālā mākslas virziena piekritēja, taču atsevišķām izstādēm ir sakrājušies arī zīmējumi pavisam citā tehnikā, daudzi darbi tapuši ceļojumu laikā un iespaidā. Savus darbus eļļas tehnikā pārsvarā gleznoju plenērā — dabā, man patīk teiciens: „parādi savus darbus un es pateikšu, kas tu patiesībā esi”. Esot dabā, ir grūti negleznot. Tad, kad apņem klusums , pārstāj eksistēt sīkās problēmas, ieklausies klusumā un sevī un tad pēkšņi sajūti, ka daba tev atbild…Reiz mans iecienītākais mākslinieks Kurts Fridrihsons ir teicis, ka ”viss, kas tevi pievelk, tev ir vajadzīgs.”


Ligita Caune