Uldis Zuters    „Mežs un jūra”

31.03-22.04

Ulda Zutera gleznu izstāde „Mežs un jūra”galerijā Slazds.


Pagājuši 3 gadi kopš manas iepriekšējās izstādes šajā galerijā, vai kas mainījies? Galvenajos vilcienos šķiet, nē. Varbūt manos uzskatos par dzīvi un mākslu vērojama lielāka stabilitāte, varbūt beidzot kļūstu pieaudzis? Esmu cieši sapratis, ka ainava ir MANS žanrs, kurā vislabāk un vispilnīgāk varu sevi izteikt. Joprojām vislabāk jūtos plenērā, mēģinot to, ko saņemu no dzīvās dabas – noskaņu, sajūtas un emocijas, atspoguļot savā darbā.

Uldis Zuters, 2017. gada marts

Tālāk citāts no mākslas zinātnieka Māra Branča rakstiņa Ulda Zutera jubilejas izstādei Jelgavas muzejā 2016. gadā:

„... Kāda tad ir Ulda Zutera ainava?

Jaunākajā katalogā mākslinieks pats raksta:

„Kā jau lauku bērnu, mani visemocionālāk uzrunā ainava, kurā nav civilizācijas klātbūtnes – mežs, jūra, pļava...”. Civilizācijas jeb cilvēka tuvumu gleznotājs bieži vien neievēro, atstāj ārpus kadra. Toties būtiski viņam ir sajust noskaņu, garīgo atmosfēru, to netveramo, kas ir dabā, bet ko ne katrs jauš. Daba Uldim Zuteram ir dzīva, ar savu raksturu, savu likteni, savu spēku. To ar katru miesas poru vistiešāk viņš uztver plenēros, kuros dodas vairākkārt katru gadu. Var pat teikt, ka Uldis Zuters tā īsti dzīvo no plenēra līdz plenēram.

Gleznotājs nemeklē izslavētas vietas, kas ieguvušas gandrīz vai Latvijas ainavas skaistuma etalona grādu. Viņš zināmā mērā pat no tām vairās. Toties jubilārs atrod iemūžināšanas cienīgu motīvu tur, kas neizceļas ar ārēju daiļumu, toties izraisa emocionālu pārdzīvojumu.

Bieži vien gleznotāja uzmanību piesaista vientuļi koki vai krūmāji, kas pretojas kādai nenovēršamībai, pārspēkam – priede, kas turas pretim vēja iznīcinošajām brāzmām, kā rezultātā zaudēti zari, tomēr vienalga koks tiecas pie saules; kārkls vai alksnis, kura mūžs paiet liedaga smiltīs, kur valda vētras, un nav kas aizsargā. Tāpat Ulda Zutera gleznās parādās savu mūžu nodzīvojuši šķūnīši vai Rēzeknes vai Dobeles pilsdrupas.

Mākslinieks gleznās atklājas, kāds viņš ir. Arī Uldis Zuters – vīrišķīgi atturīgs, ārēji rezervēts, bet emocionāls, ar ironiski laipnu smaidu lūpās. Viņš nemeklē spožu krāšņumu, skaļu kņadu ap sevi, bet gan patiesumu un īstumu. Tāda ir arī viņa ainava –dabiska un dzīvi apliecinoša.”

Māris Brancis


Uldis Zuters ir dzimis 1941.g. 7.septembrī Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā. Arī sākumizglītību ir guvis Sidgundas pamatskolā. Turpmākais dzīves ceļš ir bijis tradicionāls viņa paaudzes gleznotājiem – J. Rozentāla Mākslas vidusskola un Latvijas Mākslas akadēmija, kuru viņš ir absolvējis 1969.gadā. Pēc akadēmijas beigšanas pārcēlies uz Jelgavu. Izstādēs piedalījies kopš 1969.gada.